Latvijas putni
Latvijas ārēs, mežos un ūdeņos sastopam ap 360 putnu sugas. Gan lieli, gan mazi, raibi, koši, necili, tie visi rosīgi darās, dzied, lēkā, lidinās un dod Latvijas ainavai raksturu, gada laikam noskaņu.
Latvijas putnus var iedalīt trīs plašās grupās, neatkarīgi no to piederības sugām:
Nometnieki - kas visu laiku uzturas noteiktā vietā kā pastāvīgi iemītnieki, piem. sīlis, zīlīte, rubenis, krauklis, žagata, mednis, ūpis un citi.
Gājputni - kas rudeņos dodas uz siltākiem apvidiem, pavasaros atgriežas lizdot. Tādi ir lielākā Latvijas putnu dala un pēc to ierašanās vai aizlidošanas ļaudis ievēro pavasara vai rudens atnākšanu. Bezdelīga, dzērve, strazdi, vālodze, lakstīgala, cielavas, žubītes, pelēkās vārnas, sējas vārnas un vēl citi putni.
Viesi - kas ierodas no aukstākiem ziemeļu apgabaliem pārziemot, vai ieklīst gadījuma dēļ, kā svilpis (kas lizdo arī Latvijā), vētras kaijas, dažādas ziemeļu pīles, sniedze un vēl citi putni.
Putnu dziesmas ļaudis ievērojuši visvairāk, par tām daudz teiku un raksturīgo skaņu pārnesums valodā, jo bērni allaž grib zināt "kā putni saka". Lakstīgalas dziesmas ritmu un īpatnējās skaņas labi raksturo šis tautā plaši izplatītais piemērs kā lakstīgala dzied:
Kur bī', kur bī'?
Tirgū, tirgū.
Ko pirk', ko pirk'?
Zirgu, zirgu.
Cik atdev', cik atdev'?
Ort', ort', ort'. ( Orts - sīka naudas vienība.)
Kāds bij, kāds bij?
Klibs, klibs, klibs, klibs!
No putnu dziesmas bieži radies tā vārds, piem. čakste ( čak, čak, čak ), svilpis, pupute, rubenis.
Novēro putnus savas dzīves vietas apkārtnē, mēģini tos zīmēt vai fotogrāfēt, kas nemaz tik gruti nav, bet nevāc olu kolekcijas, jo putnu dzīves apstakļi jau tā grūti un to lizdas bieži izposta zvēri, citi putni vai cilvēks.
Tagad daudzās zemēs darbojas putnu aizsardzības un pētīšanas iestādes (ornitoloģijas biedrības vai institūti), kas vienmēr atbalsta bērnu un jauniešu intereses šai virzienā. Ja vēlies būt palīdzīgs, tev iespēja kļūt par nopietnu līdzstrādnieku šai nozarē.
Ar putniem saistas daudzas cilvēka interešu joslas. Putnus vērojot radušās dažādas pārdomas un velmes, piem. spēja lidot. Tā nu tagad sasniegta, bet vai cilvēks savās domās pacēlies augstāk, to grūti pateikt. Mēģini savās domās pacelties pāri sīkiem mērķiem un pārskatīt dzīvi no plašāka, - putna lidojuma redzes viedokļa. Ja nu tas tev liekas vēl grūti, tad vismaz mēģini putnus krāsot dziedot un svilpojot.
Latvijas putnus izkrāsojot tev noderēs šis apraksts
ZELTA ĒRGLIS. Brūns. Pakausis un krūtis zeltaini brūnas. Apknābis, kājas dzeltenas. Knābis, nagi melnbrūni.
MEDNIS. Melnpelēks. Zīdainas sīkraibas muguras spalvas. Spārni metalliski vizoši. Astei baltu raibumiņu josla. Knābis dzeltens, uzacis sarkanas.
SLOKA. Brūnraiba. Tumšbrūnas šķērssvītras pār pieri un pakausi.
KAIJA. Balta. Knābis, kājas dzeltenas. Melnas spārngalu spalvas (lidspalvas).
ĶĪRIS. Balts. Melnbrūna galva. Oranžs knābis un kājas.
ZĪRIŅŠ. Balts, pelēku muguru. Galvas virsa melna. Oranžs knābis un kājas.
CĪRULIS. Pelēks ar dzeltenīgiem un brūniem sīkiem raibumiem.
STRAZDS. Metalliski vizošas zili-zaļi-violetas spalvas. Dzeltens knābis. Melnas kājas.
ŽUBĪTE. Violeti pelēka mugura, rūsganas krūtis. Baltas spārnu joslas, melna aste un spārngali.
RUBENIS. Melns, metalliski vizošu galvu un spārniem. Sarkanas uzacis, balta paaste.
PUPUTE. Rudi melnraiba ar baltiem raibumiem. Galva, krūtis rudas. Aste melna ar baltu joslu.
PIEKŪNS. Pelēku muguru, dzeltenpelēku pavēderi. Astes un lidspalvas tumšpelēkas. Apknābis un acu apmalas dzeltenas. Kājas dzeltenas. Nagi, knābis pelēki.
ŪPIS. Brūnpelēki raibs. Acis dzeltenas.
MĒRKAZIŅA. Pelēki brūnraiba. Melnbrūnas astes un lidspalvu joslas.
VĒJA VANAGS. Pelēku galvu, dzeltenīgām krūtīm ar brūnām lāsēm. Mugura ruda ar sīkām melnām un baltām lāsēm. Aste pelēka ar bālganu un melnbrūnu joslu. Apknābis dzeltens.
DADZĪTIS. Brūnganu muguru, bālu pavēderi. Piere un rīkle tumšsarkana. Pakausis, aste un lidspalvas melnas. Balta vaigu josla. Koši dzelteni sparnu laukumi.
PACEPLĪTIS. Brūns, sīki raibumots.
DZENIS. Pakausis un paaste sarkana. Dzeltenīgi bālas krūtis, brūna piere. Melna mugura ar baltiem spārnu laukumiem. Aste un lidspalvas melnas ar sīkiem baltiem raibumiem.
VĀLODZE. Dzeltena. Melnbrūnas lidspalvas un aste.
ČAKSTE. Brūna mugura. Pelēks pakausis. Melna aste. Balti vaigi, gaišpelēkas krūtis un pavēdere.
ZOSS. Pelēka ar sīkiem tumšpelēkiem vai brūniem raibumiem.
ĶĪVĪTE. Balta ar melnu galvu, spārniem un asti.
GULBIS. Balts. Knābis oranžs ar melnu uzknābja kupri.
BEZDELĪGA. Zilganmelnu muguru, rudu pakakli, baltu pavēderi.
LAKSTĪGALA. Brūni pelēka.
STĀRKS. Balts, melnu asti un spārngaliem. Knābis, kājas sarkani.
LAUKU BALODIS. Zilganpelēks, tumšpelēku asti. Galva zilganvioleti vizoša. Balta apkaklīte.
SĒJAS VĀRNA. Melna ar dzeltenpelēku bezspalvas joslu ap knābi.
GARASTĪTE. Pelēku muguru, violeti gaišpelēku pavēderi, baltu galvu un spārnu joslām.
SVILPIS. Pelēku muguru, sarkanām krūtīm, baltu apasti. Aste, pakausis un spārni melni.
CEKULZĪLĪTE. Pelēka ur baltām uzacīm. Pavēdere gaiši brūnpelēka.
LIELĀ ZĪLĪTE. Zaļganpelēka mugura, dzeltenas krūtis, balti vaigi. Zilganpelēka aste un spārni. Galvas virsa, krūtis un paaste melna.
PURVA ZĪLĪTE. Pelēka ar baltu vaigu un tumšpelēku vai melnbrūnu galvas virsu.
SVĪRE. Metalliski vizoša zilmelna mugura, pelēki melna pavēdere. Gaišāks brūnpelēks rīkles laukums.
DZEGUZĒNS. Brūnraibs ar baltām spalvu apmalām un dzeltenu apknābi.
CIELAVA. Pelēka, melnu galvu, bālpelēku pavēderi. Vaigi balti.
MUŠĶĒRĀJS. Dzeltenpelēks, brūnām lidspalvām un asti. Pakakle bālpelēka.
PŪCE. Dzeltenpelēka ar brūniem raibumiem.
KLIJĀNS. Brūnu muguru, dzeltenraibām krūtīm un pavēderi.
LĒLIS. Pelēkraibs, dzeltenīgu pakakli un pavēderi. Ap knābi "ūsas".
KOVĀRNIS. Melns, pelēkiem vaigiem, gaišpelēkām acīm. Latvijas kovārņiem balts pusmēnesis kakla sānos.
IRBE. Brūnraibu muguru, pelēku pavēderi. Uz krūtīm tumši brūns pakava veida laukums. Ap acīm koši sarkanrudas lāsītes.
STĒRSTE. Dzeltena ar brūniem raibumiem.
MĀJAS ZVIRBULIS. Brūnu pakausi, melnu pakakli, pelēku vēderu, baltiem vaigiem. Mugura brūnraiba, aste pelēka. Galvas virsa un piere pelēka.
LAUKU ZVIRBULIS. Kastaņbrūnu galvu, melnu pakakles un ausu traipiņu, baltiem vaigiem. Brūnraiba mugura, brūnpelēka pavēdere.
VĀRNA. Pelēka, melnu galvu, spārniem un asti.
ŽAGATA. Zaļgani vizošām melnām galvas, muguras un astes spalvām. Baltu vēderu un pleciem.
CEKULDŪKURS. Dzelteni pelēks ar brūnraibu muguru. Kafijas brūnas vaigu un cekula spalvas.
LAUCIS. Melns. Balta piere ar sarkanu laukumiņu galvas virsū.
NIEDRU CĀLIS. Pūkains, tumšpelēku muguru, brūnganiem sāniem, rudiem vaigiem. Galvas virsa tumšbrūna.
GĀRNIS. Pelēks, sidrabainiem vaigiem, baltpelēku pieri. Melnas uzacis, dzeltenpelēks knābis. Spārnus sedz melnas garas plīvurspalvas. Balta pavēdere.
ZIVJU DZENĪTIS. Zilganu muguru, rudu vēderu. Balta pakakle un ausu apvidus.
RAUDAVA. Pelēkraiba, dzeltenu galvas virsu, rudiem vaigiem un krūtīm. Melna paaste, balta pavēdere. Balts spārnu laukums gareniski spārnu malā.
MEŽA PĪLE. Zaļganu metallisku galvu, baltu apkakli, brūnām krūtīm. Mugura pelēka. Zils spārnu spogulis, balta pavēdere, melna un balta paastes josla. Olīvzaļš knābis, oranžas kājas.
KRĪKLIS. Pelēkbrūni raibu muguru, bālpelēku pavēderi. Sīki raibumots. Zaļš spārnu spogulis. Ruda galva, zaļgani metalliska josla ap acīm.
DUMPIS. Dzeltenpelēks. Sīki brūniem raibumiem. Dzeltenpelēks knābis. Spožas dzintara krāsas acis.
GAURA. Pelēkraiba ar tumšbrūnām kakla svītrām. Dzeltenpelēka pavēdere.
SĪLIS. Rudu muguru, brūnpelēku pavēderi. Baltas virsastes spalvas. Aste, spārngali melni. Gaiši zils spārnu laukums ar sīkiem melnbaltiem raibumiņiem.
KRAUKLIS. Melns, metalliski vizošām spalvām.
DZĒRVE. Pelēka, melnām astes spalvām. Melnu galvu ar baltu svītru uz kakla un sarkanu galvas virsu. Melnas kājas, pelēkzaļš knābis, sarkanas acis.
ZIVJU ĒRGLIS. Baltu vēderu, melni brūnraibu muguru. Zilgans knābis. Dzeltenas acis un apknābis.
ZAĻĀ DZILNA. Zaļu muguru, zaļganpelēku vēderu. Galvas virsa sarkana ar sarkanu traipu uz vaiga. Mugura zem spārniem dzeltena.
ZELTGALVĪTIS. Olīvzaļš, ar dzeltenu galvas virsu. Mazākais Latvijas putniņš. (Attēls uz aizmugures vāka.)
